Documente online.
Username / Parola inexistente
  Zona de administrare documente. Fisierele tale  
Am uitat parola x Creaza cont nou
  Home Exploreaza
Upload



















































Vides aizsardzība

Letona










ALTE DOCUMENTE

Dzimta ENTEROBACTERIACEAE.
Tapesu sleju sagatavosana
Veicamo darbu apraksts
Vides aizsardzība

Saturs

Ievads.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v ....... 2



Vides aizsardzības pasākumi.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v 3

Gaiss.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .......... 4

Ūdens.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v ......... 5

Dzeramais ūdens.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v ..... 5

Notekūdeņi.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v ............... 5

Augsne.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v ...... 6

Autotransports.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v ..... 6

Radiācija.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v . 7

Augu valsts.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v ............... 7

Jūras krasti.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .............. 8

Atkritumi.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v ................... 9

Drosība.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .. 10

Vides aizsardzības nākotnes plāni.................... 21321i816v .................... 21321i816v .... 10

Secinājumi.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v ................ 12

Izmantotie avoti.................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v .................... 21321i816v . 14


Ievads

Studiju darbā izvēlējos rakstīt par vienu no laika gaitā pretrunīgākajām Latvijas pilsētām saistībā ar vides veselību un drosību - Ventspili. Nav noslēpums, ka daudzus gadus atpakaļ Ventspili uzskatīja par vienu no nelabvēlīgākajām pilsētām iedzīvotāju veselības un drosības ziņā. Galvenokārt tas bija saistībā ar cilvēka dzīvībai un apkārtējai videi bīstamu kravu pārkrausanu Ventspils ostas rūpnīcā. Sīs bazas nebija bez pamata, jo, veicot riska pakāpes novērtēsanu  bīstamo ķīmisko kravu pārkrausanā un uzglabāsanā, tika konstatēts, ka so veicamo operāciju risks ir lielāks , nekā tas ir noteikts analoģiskos uzņēmumos Rietumeiropā.

Sobrīd situācija ir mainījusies. Pēdējo gadu laikā Ventspils pilsētas pārvaldes institūcijas ir izstrādājusas un veikusas  lielus ar vides aizsardzību saistītus projektus, kā arī ievērojami uzlabota drosība lielākajos uzņēmumos. Lielākajā daļā projektu ir veikta sadarbība ar dazādām starptautiskām institūcijām un organizācijām, kas nodrosina siem projektiem Eiropas un pasaules līmeņa kvalitāti.

Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji Ventspili raksturo kā ļoti skaistu un sakoptu pilsētu. Un kurs gan nezina jauko pludmali, kurai jau otro gadu pēc kārtas ir piesķirts Zilais karogs. Sādus patīkamus momentus varētu uzskaitīt vēl un vēl. Taču tā nav nejausība, bet gan nopietns darbs pie apkārtējās vides sakopsanas un aizsardzības daudzu gadu garumā, neapstājoties pie paveiktā.

Protams, kā jau visās valstīs un pilsētās, arī Ventspilī joprojām pastāv dazādas ar vidi saistītas problēmas, un joprojām tiek izstrādāti jauni projekti so problēmu risināsanai.

Darba mērķis ir apskatīt un analizēt  Ventspils vidi un ar tās aizsardzību saistītos pasākumus pēdējo gadu laikā. Lai to izdarītu, atsevisķi tiks izanalizēta situācija par Ventspils gaisu, ūdeni, augsni, autotransporta ietekmi, radiāciju, augu valsti, jūras krastu, atkritumiem, kā arī par pilsētas iedzīvotāju un vides drosību.

Studiju darba nobeigumā tiks veikti secinājumi par kopējo vides situāciju Ventspilī salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām.


Vides aizsardzības pasākumi

Ventspilī vides aizsardzības pasākumu organizēsanu un ieviesanu koordinē Domes Vides uzraudzības nodaļa un Vides aizsardzības komisija. Vides aizsardzības politiku pilsētā nosaka Ventspils Vides politikas plāns (VPP), kura pirmā redakcija tika izstrādāta 1992.gadā pēc dazādu vides stāvokļa pētījumu un riska aprēķinu veiksanas Ventspils pilsētā un ostā. Plāns tika izstrādāts Nīderlandes speciālistu vadībā un tobrīd bija pirmais visā Austrumeiropā.

Plāna mērķis bija attīstīt līdzsvarotu vides un ekonomikas politiku pilsētā. Plānā tika iekļauti 150 pasākumi, kuri jāveic pilsētas uzņēmumos, lai pilsētas iedzīvotāji varētu savā pilsētā justies drosi. Galvenā uzmanība tika pievērsta riska samazināsanai amonjaka terminālā, naftas produktu piesārņojuma samazināsanai Ventā un Baltijas jūrā, kā arī gaisa piesārņojuma samazināsanai. Vides politikas plāna realizācijas rezultātā ir ievērojami uzlabojusies ekoloģiskā situācija pilsētā. Pēc pirmā VPP-1 rezultātu apkoposanas tika izstrādāta un 1996.gadā apstiprināta sī plāna otrā redakcija (VPP-2), kā arī izveidota darba grupa plāna realizācijas koordinēsanai. 2000.gada septembrī uzsākta Vides politikas plāna tresās redakcijas (VPP-3) izstrāde laika periodam līdz 2010.gadam. Joprojām aktuālās vides problēmas Ventspilī ir sekojosas:

- dzeramā ūdens kvalitāte ūdensapgādes tīklos un gruntsakās,

- ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve individuālās apbūves rajonos,

- transporta un katlu māju radītais gaisa piesārņojums,

- piepilsētas mezu piesārņosana ar sadzīves atkritumiem un atkritumu sķirosana.

VPP pasākumu veiksmīgu realizāciju nodrosina Vides aizsardzības licencēsanas sistēma, kas Ventspils pilsētai darbojas no 1994.gada. Tā paredz, ka katram uzņēmumam, kas negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, jāsaņem pasvaldības izsniegta vides aizsardzības licence. Licence nosaka uzņēmumam kā vides piesārņotājam noteikumus, kuri ļautu samazināt uzņēmuma kaitīgo ietekmi vai potenciāla riska bīstamību. Vides aizsardzības licences izstrādāsanas procesā var piedalīties visi pilsētas iedzīvotāji.

2000.gadā trīs lielākie Ventspils ostas tranzīta uzņēmumi: a/s "Ventamonjaks", a/s Ķālija parks" un a/s "Ventspils nafta"saņēmusi starptautiskos vides pārvaldes ISO 14 001 sertifikātus.

Gaiss

Gaisa piesārņojums Ventspilī ir mazāks nekā citās lielākajās Latvijas pilsētās - Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Jūrmalā. Metālu saturs pilsētas gaisā ir neliels, bet vielas, kas visvairāk ietekmē gaisa piesārņojumu, ir oglekļa oksīds (CO) un slāpekļa dioksīds (NO2). Augsts gaisa piesārņojums nav konstatēts kops 1991.gada, un nokrisņu skābuma vidējie rādītāji atbilst neitrālai reakcijai (pH 7). Sādu vērtējumu par gaisa kvalitāti pilsētā devusas sekojosas institūcijas, kas nodarbojas ar gaisa kvalitātes kontroli:

- Vides un veselības centrs, kas kontrolē gaisa kvalitāti uzņēmumu darba zonā;

- Ventspils reģionālā vides pārvalde, kas kontrolē kaitīgo vielu izplūdes no stacionāriem izmesu avotiem un apkures iekārtām;



- Valsts Hidrometeoroloģijas pārvalde;

- pasvaldības īpasumā esosā gaisa monitoringa stacija Opsis, kas mēra sēra oksīda, slāpekļa oksīda, amonjaka, ksilola, toluola, benzola un formaldehīda koncentrāciju pilsētas gaisā. Stacijas atrasanās vieta ļauj mērīt piesārņojumu gaisa plūsmā, ko vējs uz pilsētu nes no ostas puses;

- a/s "Ventamonjaks" teritorijā izveidotais amonjaka monitoringa tīkls, ar kura palīdzību var konstatēt jau pavisam nelielu amonjaka koncentrācijas palielināsanos;

- rūpniecības uzņēmumi, kuri veic kaitīgo vielu koncentrāciju mērījumus atmosfēras gaisā uzņēmuma teritorijā un aiz tā robezas.

Lielākā gaisa piesārņojuma daļa rodas rūpniecības uzņēmumu un aokures iekārtu darbības rezultātā. 80% no kopējā stacionāro avotu radītā piesārņojuma apjoma ir katlu māju izmesi. Taču uzņēmumi, kam pieder savas katlu mājas, saimnieko taupīgi un ekonomē siltumu, līdz ar to izmesu daudzums no sādām katlu mājām ir ievērojami samazinājies. individuālajās mājās kurināsanai izmanto malku vai ogles, tādēļ gaisā tiek izmesti sodrēji, oglekļa oksīds, dazādi slāpekļa oksīdi un ogļu apkures gadījumā arī sēra dioksīds. Konstatēts, ka ziemas periodā apkures iekārtu darbības rezultātā pilsētas lielākajā daļā sēra dioksīda koncentrācija ir tuvu maksimāli pieļaujamai, bet atsevisķos rajonos pārsniedz diennakts vidējo maksimāli pieļaujamo. Vides speciālisti uzskata, ka gaisa kvalitātes situāciju Ventspilī varētu vēl uzlabot, ja:

- lielās un vidējās katlu mājas neizmantotu sliktas kvalitātes mazutu ar augstu sēra   saturu,

- uzņēmumi neiegādātos novecojusas Rietumu tehnoloģijas (katlu mājas u.c.),

- vidējās katlu mājās tiktu ievēroti tehnoloģiskie rezīmi, kas novērstu zalvjveida izmesus,

- mazajās katlu mājās un individuālajās mājās neizmantotu nepiemērotu kurināmo un novecojusas iekārtas.

Ūdens

Ūdeņu kontroli atklātās ūdens krātuvēs veic:

- Ventspils Hidrometeoroloģijas birojs, kas kontrolē hidroķīmiskos rādītājus Baltijas jūrā un Ventā;

- Ventspils Vides veselības centrs, kas peldsezonas laikā kontrolē ūdens mikrobioloģiskos kvalitātes rādītājus pilsētas pludmalē, Staldzenes pludmalē, Ventā un Busnieku ezerā.

Dzeramais ūdens

Dzeramā ūdens apgāde Ventspilī notiek no artēziskajiem urbumiem. Artēzisko urbumu ūdenī, tāpat kā visur Latvijā, ir paaugstināts dzelzs saturs. Tas nav bīstams veselībai, taču rada duļķainību, īpatnēju piegarsu un krāsu, kā arī pastiprināti sausina ādu.

Jau vairākus gadus pilsētā notiek maģistrālo cauruļvadu nomaiņa, jo vecās caurules ir ļoti sliktā stāvoklī. Sākot ar 1993.gadu uzsākta tīklu tīrīsana ar Eiropā plasi izmantoto Polipig metodi. Tas jūtami uzlabo dzeramā ūdens kvalitāti - so kvalitāti ūdensapgādes tīklos kontrolē p/u "Ūdeka" laboratorija.

Lieli privātās apbūves rajoni pilsētā netiek centralizēti apgādāti ar dzeramo ūdeni, bet izmanto ūdeni no akām, t.i., gruntsūdeni 0,5-3 m dziļumā. Ūdens kvalitātes pētījumi rāda, ka aku ūdens nesatur smagos metālus, izņemot svinu, kura paaugstināta koncentrācija novērota dazās akās Gāliņciemā un Zāzciemā. Daudzviet, pārsvarā Pārventā, aku ūdens ir piesārņots ar naftas produktiem, bet lielākajā daļā visas pilsētas aku novērojams virsnormatīvais mikrobioloģiskais piesārņojums, tādēļ dzersanai var lietot tikai vārītu ūdeni. lai atrisinātu so problēmu, individuālās apbūves rajonos jāierīko dzeramā ūdens apgādes un kanalizācijas tīkli.

Notekūdeņi

Ventā ieplūst lietus un gruntsūdeņi no Ventspils dzelzceļa mezgla teritorijas, kur augsne piesārņota ar naftas produktiem. Neattīrīti lietus ūdeņi Ventā ieplūst arī no daziem ostas lietus kanalizācijas izvadiem, un liela daļa individuālo apbūves rajonu iedzīvotāju notekūdeņus iesūcina gruntī vai novada grāvjos.

Augsne

Lai noteiktu augsnes piesārņojuma līmeni Ventspils pilsētā, 1990.gadā tika veikti augsnes piesārņojuma pētījumi. Novērosanas vietas tika izvlētas tā, lai maksimāli izslēgtu lauksaimniecības un tehnogēna piesārņojuma ietekmi uz pētījumu rezultātiem. Pētījumi sniedz pH radītāja, kālija, fosfora un toksisko metālu - kadmija, svina, cinka un vara koncentrācijas augsnē raksturojumu.

Pastāvīga augsnes kvalitātes monitoringa Ventspilī nav, bet ir veikti vienreizēji pētījumi dazādu uzņēmumu teritorijās. Sādu pētījumu veiksana ir viena no galvenajām vides aizsardzības licenču noteikumos ietvertajām prasībām. Katram jaunam uzņēmumam pirms tā darbības uzsāksanas ir jāveic augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma inventarizācija savā teritorijā. Vides aizsardzības sistēmas tālāka attīstīsana ļaus iegūt vispusīgu prieksstatu par pilsētas teritorijas augsnes piesārņojumu un tā cēloņiem, kā arī uzsākt piesārņotās augsnes atveseļosanas programmas izstrādāsanu un īstenosanu. Minētie augsnes pētījumi jau ir veikti visu lielo rūpniecības uzņēmumu teritorijās (a/s "Ventspils nafta", a/s "Ventbunkers", a/s "Venamonjaks", a/s "Kālija parks", a/s "BMGS", a/s "Latvijas dzalzceļs" dzelzceļa stacijā Ventspils - 1, SIA "CBI-Market", SIA "Statoil-Latvija"un SIA "Shell Latvija" Ventspils DUS u.c.). Piesārņotās augsnes atveseļosana ir uzsākta a/s "Ventspils nafta" teritorijā, kā arī uzņēmuma Slita teritorijā.

Autotransports

Ventspilī, tāpat kā citur, autotransports ir viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem. Kops 1992.gada reģistrēto automasīnu skaits arvien pieaug, un vislielākais piesārņojums, protams, ir pilsētas centrā.

Izplūdes gāzu toksiskuma kontrole tiek veikta automasīnu tehniskās apskates laikā, un ap 5% automasīnu konstatē paaugstinātu CO saturu izplūdes gāzēs. Tas ir labs rādītājs, tomēr jāatzīst, ka liela daļa autovadītāju savu automasīnu parasti noregulē tikai pirms tehniskās apskates, t.i., vienreiz gadā. Auto speciālisti un vides inspektori uzskata, ka tik reta kontrole nav pietiekami efektīva piesārņojuma novērsanai un ka tā būtu jāveic katru mēnesi. Ventspilī sādu kontroli tagad var izdarīt vairākos servisa uzņēmumos. Regulāri iziet sādu kontroli būtu izdevīgi arī pasiem autobraucējiem, jo pareizi noregulēta automasīna patērē ievērojami mazāk benzīna. Bez tam, vides inspektoriem ir tiesības kontrolēt automasīnu izplūdes gāzes uz jebkura ceļa un pārsnieguma gadījumā iekasēt soda naudu, kas ir vismaz piecas reizes lielāka nekā pārbaude servisā.

Kopumā ņemot, situācija autotransporta sektorā pakāpeniski uzlabojas. Ir uzlabojusies degvielas kvalitāte - arvien vairāk tiek tirgots un pirkts t.s. bezsvina benzīns. Domājams, ka līdz ar iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināsanos un pirktspējas palielināsanos situācija uzlabosies vēl vairāk - tiks pirktas jaunākas automasīnas ar katalizatoriem, vairāk uzmanības veltīts to remontam un izmantota bezsvina degviela.

Radiācija

Radiometriskos novērojumus Ventspilī veic Hidrometeoroloģijas birojs un Ventspils reģionālā vides pārvalde. Novērojumi rāda, ka gada laikā starojuma līmenis svārstās no 8 līdz 14 mkR/st., tātad ir dabiskā fona robezās un nav kaitīgs cilvēku veselībai.

Pārtikas produktu izmeklējumus veic Vides veselības centrs - tas pārbauda vietējo un importa produkciju. Sevisķa uzmanība tiek pievērsta razojumiem, kas ievesti no rajoniem ar iespējamu radioaktīvo piesārņojumu. Par atsevisķu produktu bīstamību iedzīvotājus informē prese.

Lai novērstu nelikumīgu radioaktīvo vielu ievesanu valstī, ostā tiek veikta kravu dozimetriskā kontrole.

Liela uzmanība pēdējos gados tiek pievērsta radioaktīvajai gāzei radonam, kas var iekļūt telpās no pagrabiem, kā arī izdalīties no ūdens un būvmateriāliem. Veiktie mērījumi rāda, ka radona līmenis telpās nepārsniedz pieļaujamo normu.

Augu valsts

Ventspils pilsētas kopējā plātība ir 5554 ha. 45% Ventspils teritorijas klāj dabiskas augājs, galvenokārt priezu mezi - 1097 ha. Salīdzinājumā ar pārējām sesām lielākajām Latvijas pilsētām, Ventspils ir ļoti zaļa pilsēta un atpaliek sajā ziņā vienīgi no Jūrmalas.




Mezu veselības stāvoklis Ventspilī neatsķiras no vidējā Latvijas līmeņa. Mezus Ventspils pilsētā var iedalīt trīs kvalitātes grupās - mezi, kurus rūpniecība iespaido maz un kuros ir daudz krūmu un lapu koku; mezi, kurus ietekmē tuvumā esosie rūpniecības uzņēmumi un cilvēki, - sajos mezos nav augsta kokaudzes kvalitāte; un cilvēku nepārveidotie mezi. Liela problēma, ko radījusi pasi pilsētas iedzīvotāji, ir sadzīves atkritumu lielais daudzums piepilsētas mezos.

Pilsētas augu valsts ir ļoti interesanta un daudzveidīga - sastopamas gan  vietējās, gan sveszemju augu sugas. Uzskaitītas 49 retas un aizsargājamas augu sugas, kas izvietotas pārsvarā divos rajonos - pie Busnieku ezera un pilsētas dienvidu daļas kāpu zonā. Interesanta kategorija ir tā sauktās naturalizējusās augu sugas - augi, kas visbiezāk ievesti kā eksotiski apstādījumu augi, bet pamazām izplatījusies arī savvaļā. Ventspilī ir 15 tādu augu sugas.

1996.gadā pēc Ventspils pilsētas pasvaldības pasūtījuma uzsākta pilsētā sastopamo reto, vērtīgo un aizsargājamo koku un krūmu inventarizācija, ko veic Nacionālā Botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas speciālisti. Uzskaitīti vairāk kā 500 pilsētas apbūvētajā daļā augosi īpasi koki un krūmi: dizkoki un liela izmēra sveszemju koki, retās sveszemju koku un krūmu sugas un dekoratīvās formas, Latvijas aizsargājamie un īpatnējie koki un krūmi, kā arī ainaviskie koki un to grupas.

Jūras krasti

Ventspils ziemeļdaļā pludmale ir saura, oļaina, ar 5-10 m augstiem stāvkrastiem. Uz dienvidiem no ostas esosā lēzenā pludmale 6 km garumā izveidojusies pēc ostas molu izbūves 20.gs. sākumā. Tālāk ir mezaini stāvkrasti. Stāvkrasti  vietām tiek noskaloti, un noskalojumu radītie oļi, grants un smilts vētru laikā pakāpeniski ceļo Ventspils virzienā un uzkrājas pludmalē. Smiltis vējs aizpūs tālāk uz priekskāpu joslu, tādēl pludmale gadu no gada klūst arvien oļaināka.

So procesu veicina arī atpūtnieki, kas, pārvietojoties pa kāpu zonu, intensīvi izmīda tur augoso zāli un krūmus. Tā rezultātā atkailinātās smilsu masas pēc tam iznēsā vējs. Pirms aptuveni piecpadsmit gadiem Ventspils pludmali uzskatīja par labāku un baltāku nekā Bulgārijas Zelta smiltis. Lai atjaunotu Ventspils pludmales agrāko izskatu, 1993.gadā meza zinātņu doktora Miervalda Busa vadībā uzsāka kāpu nostiprināsanas darbus. To mērķis - atjaunot dazādu postījumu un celtniecības darbu rezultātā izjaukto dabisko priekskāpu. Ar zogiem ierobezoja no izmīdīsanas pasargājamās platības, novirzīja gājēju plūsmu pa dēļu ceļiem un ar kāpniedru un kārklu stādījumiem nostiprināja klejojosās smiltis. Ņemot vērā jūras ūdens kvalitāti un darbu, kas ieguldīts pilsētas pludmales sakopsanā, Ventspils pilsētas pasvaldība ir iesaistījusies starptautiskajā peldūdeņu vērtēsanas sistēmā Zilie karogi. Eiropas Vides izglītības fonda (FEEE) piesķirto pludmales Zilo karogu kā pirmā Baltijas valstīs Ventspils pilsētas pludmale saņēma 1999.gadā. 2000.gadā tas saņemts atkārtoti.

Atkritumi

Sadzīves atkritumus Ventspils pilsētā gan no iedzīvotājiem, gan no uzņēmumiem savāc Ventspils p/u Labiekārtosanas kombināts. Atkritumi tiek apglabāti Ventspils cieto sadzīves atkritumu izgāztuvē Platene, kura atrodas Tārgales pagasta teritorijā 15 km attālumā no pilsētas un aizņem 16,2 ha lielu platību. Izgāztuves ekspluatācija uzsākta 1973.gadā, un to paredzēts rekultivēt līdz 2002.gadam, kad tiks pabeigta jaunā sadzīves atkritumu poligona celtniecības pirmā kārta.

Pilsētas administratīvajā teritorijā atkritumu savāksana notiek centralizēti. Tos iespējams izvest arī  patstāvīgi, iegādājoties talonu par noteiktu atkritumu daudzumu. P/u Labiekārtosanas kombināts piedāvā arī iespēju iegādāties speciālus atkritumu konteinerus vai maisus un noslēgt līgumus par regulāru atkritumu apsaimniekosanu. 1996.gadā Ventspilī eksperimentāli uzsāka atkritumu dalīto savāksanu, izmantojot atsevisķus konteinerus papīram, stiklam un pārējiem atkritumiem.

1995.gadā iekārtota speciāla izgāztuve, kurā pieņem, sķiro, uzglabā un pārstrādā celtniecības atkritumus. Toksiskos jeb bīstamos atkritumus ved uz atbilstosi aprīkotu toksisko atkritumu poligonu Dobeles rajonā. Tur nogādā lauksaimniecībai nederīgos pesticīdus no visas Latvijas.

Ventspils rūpniecības uzņēmumi gadā sarazo 26 t bīstamo atkritumu - tie ir kvēpi no mazuta katlu mājām, hlororganiskie savienojumi no ķīmiskās tīrīsanas, dazādi plastmasas atkritumi, autoriepas, dzīvsudrabu saturosas lampas, ar naftas produktiem piesārņota augsne un naftas produktu sārņi no naftas produktu uzglabāsanas rezervuāru tīrīsanas. Saskaņā ar pasreizējo likumdosanu bīstamos atkritumus uzņēmumiem jāuzglabā savā teritorijā. Mājsaimniecībā radusos bīstamos atkritumus - dzīvsudraba lampas un termometrus, akumulatorus u.c. pieņem Ventspils p/u Labiekārtosanas kombināts.

1998.gadā Ventspils pasvaldība uzsāka darbu pie jauna reģionāla sadzīves atkritumu poligona projekta. Izvērtējot potenciālo poligona izvietosanas ietekmi uz vidi, ir panākta vienosanās par poligona celtniecību Ventspils rajona Vārves pagastā.

Drosība

Ventspils speciālisti jau vairākus gadus strādā pie potenciāli bīstamo uzņēmumu radītā riska novērtēsanas, izmantojot Holandes Rijmondas apkārtējās vides kontroles aģentūras ieteikto metodiku.

90-to gadu sākumā ar riska jēdzienu saistīja galvenokārt toreizējo Ventspils ostas rūpnīcu, kas pārkrāva bīstamās ķīmiskās kravas (amonjaku, akrilskābes nitrilu), un briesmām, ko varētu radīt avārijas sajos uzņēmumos. Tika izvērtēts risks, ko rada ķīmisko kravu uzglabāsana un pārkrausana. Ostas rūpnīca (tagadējā a/s Ventamonjaks) pēc pasvaldības pieprasījuma noslēdza līgumu ar britu firmu Tehnica Ltd., kas veica riska aprēķinu amonjaka terminālam. Rezultāti parādīja, ka risks veicamajām operācijām ir lielāks, nekā tas noteikts analoģiskos uzņēmumos Rietumeiropā. Tika izstrādāti un 1992.gadā apstiprināti tehniskie pasākumi termināla drosības paaugstināsanai. jau 1994.gadā veiktā pārbaude parādīja, ka drosības vadības kvalitātes rādītājs uzlabojies no 2,9 līdz 1,5, bet no 1997.gada tas ir 1.

Riska aprēķini veikti arī pārējām a/s Ventamonjaks ķīmisko vielu pārkrausanas tehnoloģijām, SIA Vars, PVAS Ventspils nafta, a/s Naftas parks, a/s Ventbunkers, kā arī uzņēmumos esosajām amonjaka saldētavām.

Vides aizsardzības nākotnes plāni

Patlaban Ventspilī notiek pilsētas vides politikas plāna otrās redakcijas īstenosana.

Ventspils pasvaldība ir pieņēmusi vides aizsardzības licencēsanas noteikumus, kas paredz, ka visiem pilsētas uzņēmumiem jāsaņem vides aizsardzības licence. Licence nosaka, kādā veidā katrs konkrētais uzņēmums, veicot savu rūpniecisko darbību, drīkst iedarboties uz vidi, kā arī, kādi ir pasvaldības un dazādu speciālo dienestu noteikumi katrai razotnei. Neviens jauns uzņēmums nevar uzsākt savu darbību, nesaņemot vides aizsardzības licenci.

Pasvaldība ir plānojusi nodarboties arī ar citiem vides aizsardzībai svarīgiem jautājumiem, - pētīt pilsētas transporta radīto piesārņojumu un troksni un izstrādāt transporta plūsmu organizācijas shēmu, izbūvēt pilsētā jaunu kanalizācijas tīklu, panākt iedzīvotājiem pieņemamu riska līmeni bīstamo razotņu tuvumā, izveidot mezu izmantosanas zonējumu, turpināt kāpu nostiprināsanas darbus pludmalē, kā arī izvērtēt tūristu apmetņu izveidosanas iespējas.

Savukārt, Ventspils uzņēmumi, kuru saimnieciskās darbības rezultātā videi tiek nodarīts nopietns kaitējums, pasreiz veic vai arī tuvākajā nākotnē plāno rekonstrukcijas darbus, novecojuso iekārtu nomaiņu un jaunu efektīvāku iekārtu uzstādīsanu. Daudzos uzņēmumos tiks veikta siltumtrasu nomaiņa, veco katlu māju rekonstrukcija un jaunu celtniecība, izbūvētas jaunas kanalizācijas sistēmas, sakārtota atkritumu saimniecība un ieviesta to  sķirosana. Ir paredzēta amonjaka kompleksa riska tālāka samazināsana un modernizācija. Bez tam, nākotnē varētu tikt veikta speciāla poligona izbūve ar naftas produktiem piesārņotās augsnes attīrīsanai.

Lai minētie vides aizsardzības pasākumi nodrosinātu sekmīgus rezultātus, plānots palielināt arī iedzīvotāju informētību dazādās jomās, - par sadzīves atkritumu likvidēsanu videi nekaitīgā veidā, ūdeņu aizsardzību, nepieciesamību ievērot normatīvu prasības attiecībā uz ūdensapgādi un kanalizāciju, kā arī ekonomisku siltumenerģijas izmantosanu.


Secinājumi

Izvērtējot Ventspils vides kopējo situāciju, jāatzīst, ka sī ir viena no Latvijas retajām pilsētām, kur vides aizsardzībai tiek pievērsta pietiekosi liela uzmanība. Par to liecina pozitīvie rādītāji praktiski visās vides nozarēs:

1.     Gaiss - Ventspilī ir mazāks gaisa piesārņojums nekā citās Latvijas pilsētās. Esoso piesārņojumu galvenokārt veido rūpniecības uzņēmumu un apkures iekārtu darbība (80%). Tādēļ Ventspilī tiek pievērsta uzmanība tam, lai uzņēmumi neiegādātos novecojusas tehnoloģijas un neizmantotu sliktas kvalitātes mazutu  ar augstu sēra saturu.



2.     Ūdens - Jau vairākus gadus pilsētā notiek maģistrālo ūdensapgādes cauruļvadu nomaiņa, jo vecās caurules ir ļoti sliktā stāvoklī. Sākot ar 1993.gadu uzsākta tīklu tīrīsana ar Polipig metodi. Tas jūtami uzlabo dzeramā ūdens kvalitāti. Lielie privāto māju apbūves rajoni pagaidām netiek centralizēti apgādāti ar dzeramo ūdeni - seit tiek izmantots ūdens no akām. Tomēr daudzviet aku ūdens ir piesārņots ar naftas produktiem, un lielākajā daļā visas pilsētas aku novērojams virsnormatīvais mikrobioloģiskais piesārņojums, tādēļ dzersanai var lietot tikai vārītu ūdeni. lai atrisinātu so problēmu, individuālās apbūves rajonos jāierīko dzeramā ūdens apgādes un kanalizācijas tīkli. Reāla problēma joprojām ir notekūdeņi. Ventā ieplūst ar naftas produktiem piesārņoti gruntsūdeņi un lietus, kā arī liela daļa individuālo apbūves rajonu iedzīvotāju  notekūdeņus iesūcina gruntī vai novada grāvjos.

3.     Augsne - Ventspilī ir noteikts, ka katram jaunam uzņēmumam pirms tā darbības uzsāksanas ir jāveic augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma inventarizācija savā teritorijā.

4.     Autotransports - viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem. Par sīs problēmas risinājumu speciālisti  uzskata biezāku izplūdes gāzu kontroli, t.i., nevis vienreiz gadā, bet gan katru mēnesi. Kopumā situācija tomēr uzlabojas, jo ir uzlabojusies degvielas kvalitāte, kā arī tiek iegādātas jaunākas automasīnas ar katalizatoriem .

5.     Radiācija - novērojumi rāda, ka gada laikā starojuma līmenis ir dabiskā fona robezās un nav kaitīgs cilvēku veselībai. Liela  vērība tiek piesķirta nelikumīgu radioaktīvo vielu ievesanas novērsanai valstī, tādēļ ostā tiek veikta kravu dozimetriskā kontrole.

6.     Augu valsts - Ventspils ir viena no zaļākajām Latvijas pilsētām - 45% teritorijas klāj dabisks augājs, un tiek pievērsta liela uzmanība tā saglabāsanā.

7.     Jūras krasti - tie prasa īpasus un regulārus pasākumus to saglabāsanā un atjaunosanā. Ņemot vērā jūras ūdens kvalitāti un darbu, kas ieguldīts pilsētas pludmales sakopsanā, Ventspils pilsētas pasvaldība ir iesaistījusies starptautiskajā peldūdeņu vērtēsanas sistēmā Zilie karogi. Jau divus gadus pēc kārtas Ventspils pilsētas pludmalei piesķirts Zilais karogs.

8.     Atkritumi - tiek vākti centralizēti, kā arī ir iespējams tos izvest patstāvīgi, iegādājoties talonu par noteiktu atkritumu daudzumu. Tiek sekots stingrai atkritumu izmesanas vietu ievērosanai, jo īpasajām atkritumu grupām ir speciālas teritorijas, kuras ir jāievēro.

9.     Drosība - Ventspils speciālisti jau vairākus gadus strādā pie potenciāli bīstamo uzņēmumu radītā riska novērtēsanas, izmantojot Holandes Rijmondas apkārtējās vides kontroles aģentūras ieteikto metodiku. Regulāri tiek veikti riska aprēķini lielākajiem uzņēmumiem, kas veic bīstamās operācijas, un pasreiz novērojami ļoti augsti drosības vadības kvalitātes rādītāji.

10.  Nākotnes plāni - paslaik Ventspilī notiek pilsētas vides politikas plāna otrās redakcijas īstenosana.  Ir noteikts, ka neviens jauns uzņēmums nevar uzsākt savu darbību, nesaņemot vides aizsardzības licenci.

Joprojām plānots nodarboties ar transporta radītā piesārņojuma un troksņa pētīsanu, izstrādāt transporta plūsmu shēmu, izbūvēt jaunu kanalizācijas tīklu, izmantot mezu izmantosanas zonējumu, panākt iedzīvotājiem pieņemamu riska līmeni bīstamo razotņu tuvumā, turpināt kāpu nostiprināsnas darbus pludmalē, kā arī izvērtēt tūristu apmetņu izveidosanas iespējas.

Savukārt Ventspils uzņēmumi veic novecojuso iekārtu nomaiņu un jaunu efektīvāku iekārtu uzstādīsanu. Ir maredzēta amonjaka kompleksa riska tālāka samazināsana un modernizācija. Bez tam, nākotnē varētu tikt veikta speciāla poligona izbūve ar naftas produktiem piesārņotās augsnes attīrīsanai.

Lai minētie Vides aizsardzības pasākumi izdotos, plānots palielināt iedzīvotāju informētību par siem pasākumiem un aicināt iedzīvotājus tajos aktīvi līdzdarboties.

Kopumā mani iepriecina tas, ka Ventspilī tiek domāts ne tikai par lielākajām vides problēmām, bet arī tiek domāts par normas robezās esoso rādītāju vēl ievērojamāku uzlabosanu. Tas ir neraksturīgi Latvijas pilsētu pasvaldībām, jo parasti tiek pievērsta uzmanība jau reālai problēmai, nevis domāts par nākotnes varbūtībām. Uzskatu, ka nākotne Ventspils būs vēl skaistāka un sakoptāka, kaut vai uz Rīgas centra fona, kur dabisko augāju arvien spēcīgāk turpina izkonkurēt dazādi modernās celtniecības projekti.


Izmantotie avoti

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vide.htm

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vid­_gaiss.htm

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vid_udens.htm

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vid_augsne.htm

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vid_auto.htm

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vid_radiac.htm

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vid_augi.htm

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vid_krasts.htm

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vid_atkrit.htm

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vid_drosiba.htm

§        http://www.ventspils.lv/latviski/vid_plani.htm













Document Info


Accesari: 2899
Apreciat:

Comenteaza documentul:

Nu esti inregistrat
Trebuie sa fii utilizator inregistrat pentru a putea comenta


Creaza cont nou

A fost util?

Daca documentul a fost util si crezi ca merita
sa adaugi un link catre el la tine in site

Copiaza codul
in pagina web a site-ului tau.




Coduri - Postale, caen, cor

Politica de confidentialitate

Copyright © Contact (SCRIGROUP Int. 2019 )