BIZNESA AUGSTSKOLA "TURĪBA"

Uzņēmējdarbības vadības studiju programma

patstāvīgais darbs

Darba un vides aizsardzības kursā

UV4I kursa studente

IEVA LEINASARE

Privāto tiesību katedras vadītāja un lek 10310r1712k tore:

G.Saule

2001.gada 1. februāris.

Rīga

SATURS

IEVADS.......... ..... ...... .......... ..... ...... .......... ..... ...... .......... ..... ...... .3

1. Vides aizsardzības pasākumi.......... ..... ...... .......... ..... ...... .........................4

1.1. Vides aizsardzības valsts investīciju programmas.......... ..... ...... .....................5

1.2. Pārējie vides aizsardzības pasākumi.......... ..... ...... .......... ..... ...... ...........7

2. Valsts investīciju programma 1998-2000.......... ..... ...... .......... ..... ...... ........8

SECINĀJUMI.......... ..... ...... .......... ..... ...... .......... ..... ...... .....................11

PRIEKSLIKUMI.......... ..... ...... .......... ..... ...... .......... ..... ...... ..................12

IZMANTOTĀ LITERATŪRA.......... ..... ...... .......... ..... ...... ..............................13

IEVADS

Pasaulē ar vien vairāk cilvēku un valstu saprot milzīgo vides aizsardzības lomu un ietekmi uz iedzīvotāju veselību, uz planētas klimatiskajām un ekoloģiskajām izmaiņām. Ar katru gadu ar vien vairāk valstis iesaistās dazādās ekoloģiskās un vides aizsardzības aktivitātes, ar vien vairāk novirzot līdzekļus vides aizsardzībai, izvirzot to par vienu no galvenajām valsts prioritātēm. Pieredze un pēdējo gadu notikumi liecina par patiesi lielo nozīmi vides sakārtosanā - uzmanības piesaistīsana ūdens un gaisa piesārņojumiem, kas visvairāk ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli, līdz ar to arī demogrāfisko situāciju valstī.

Latvija sajā ziņā savu uzmanību sai tik ļoti nozīmīgai sfērai ir sākusi pievērst tikai pēdējo 6 gadu laikā, kad tas notiek ar zināmu valsts atbalstu. Vides aizsardzība ir minēta kā viena no prioritātēm investīciju piesaistē un valdības deklarācijā. Tiek veidots iedzīvotāju viedoklis par notiekosajām problēmām Latvijā, tādējādi ieinteresējot iedzīvotājus ar vien vairāk pievērsties videi un globāli savai un savu bērnu nākotnei. Arī mana uzņēmuma darbību ietekmē vides ekoloģiskais stāvoklis, jāpiebilst gan, ka uzņēmums iegūst papildus peļņu pateicoties zemajai kvalitātei ūdens sistēmās, jo razo tīru dzeramo ūdeni. Ūdens sistēmu nomaiņa samazinātu uzņēmuma klientu skaitu un apgrozījumu, bet nenoliedzams ir fakts, ka kopējā vides veselība stāv augstāk par visu.

Par darba mērķi tiek izvirzīts apskatīt vides aizsardzības pasākumus un to finansējumu no valsts budzeta. Patstāvīgajā darbā tiks apskatīta vides aizsardzība, nejaucot to ar dabas aizsardzību, faunu un floru.

Vides aizsardzības pasākumi

Ņemot vērā saistības, ko uzņēmusies Latvija, kas atspoguļotas Baltijas jūras vides aizsardzības programmā, Vides aizsardzības rīcības programmā Centrāl un Austrumeiropai, Lucernas ministru konferences deklarācijā, Latvija ir izstrādājusi Vides investīciju programmu, kas veido Vides aizsardzības rīcības programmas un Baltijas jūras vides aizsardzības nacionālās programmas neatņemamu sastāvdaļu. Vides investīciju politikas principi ņemti vērā arī Valdības deklarācijā, Vides aizsardzības politikas plānā Latvijai, kā arī plānojot valsts budzeta investīcijas. Investīciju politika tiek realizēta ņemot vērā principus un kritērijus, kuri izstrādāti jau tajā laikā, kad iesākās darbs ar liela apjoma projektiem: resursu mobilizācija, alternatīvo variantu izmaksu un ieguvumu analīze un citi.

"Vides stāvoklis valstī raksturo iedzīvotāju patieso dzīves līmeni, kā arī nācijas ilgtspējību", saka Vides valsts ministrs Emsa kungs[6].

Ikdienas skatījumā ar jēdzienu "vide" tiek saprasta ļoti plasa sfēra - sākot ar pļavām, meziem, dabas parkiem līdz pat daudz dziļākām un būtiskākām lietām kā ūdens piesārņojuma novērsana, gruntsūdeņu attīrīsana. Visa pamatā, lai pļavas, lauki, mezi, dabas parki un viss cits, ko dzīvē apzīmējam ar vidi, varētu uzskatīt un analizēt, ir nepieciesams izprast pamatus, no kuriem vadoties varam runāt par vides aizsardzību. Tādēļ sajā darbā tiks aplūkoti sie pamati, kas ir bāze novērtējumam uz vidi, tas ir, notekūdeņu un kanalizācijas, dzeramā ūdens rādītāju uzlabosana valstī, atkritumu saimniecības sakārtosana, bīstamo atkritumu likvidācija un savāksana. Visi sie vides aizsardzības pasākumi tiek izdalīti izveidotās valsts vides investīciju stratēģijās.

Latvijas Republikas valdības tuvākās rīcības plāna Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā identificēsanai, kas izriet no Eiropas Savienības dokumenta "Agenda 2000- Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu Eiropas Savienībā" norāda sekojoso vides aizsardzībā - virszemes ūdeņu un notekūdeņu kvalitātes prasību uzlabosana, dzeramā ūdens kvalitātes uzlabosana.[7]

Valsts investīciju programmas vides aizsardzībā

1997.gada 7.augusta Valdības deklarācijā tiek minētas sekojosas sfēras vides aizsardzībā:

Programmas "800+" ietvaros sakārtot 26 pilsētu ūdenssaimniecību infrastruktūras bāzi, tādejādi nodrosinot ekonomiski efektīvu darbību. Līdz 1999.gadam 50% Latvijas iedzīvotāju uzlabot ūdensapgādi un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti.

1997 gadā izstrādāt sadzīves cieto atkritumu apsaimniekosanas stratēģiju, arī investīciju programmu "500-". 1998.gadā izveidojot vismaz divas mūsdienu prasībām atbilstosas sanitārās izgāztuves mazpilsētās.

Veikt novecojuso, nederīgo lauksaimniecības ķimikāliju savāksanu un noglabāsanu videi un cilvēkam nekaitīgā veidā. 1998. gadā sagatavot bīstamo organisko atkritumu sadedzināsanas sistēmas izveidosanu.[1]

Valsts investīciju programmā vides aizsardzība ir viena no trim prioritātēm, līdz ar to ir pieejamas ievērojamas valsts investīcijas projektu realizācijā.

Vadlīnijas, kuras tiek ievērotas realizējot projektus tiek minētas Nacionālajā vides un rīcības plānā Latvijai. Plāns tika izstrādāts, lai precīzi tiktu noteiktas nacionālās prioritātes, saskaņā ar būtiski risināmām problēmām vides aizsardzībā, kā arī lai efektīvi tiktu izmantoti pieejamie finansu līdzekļi. Cits būtisks iemesls plāna izstrādei bija likumdosanas normu saskaņosanu ar starptautiskajām likumdosanas normās, ņemot vērā patreizējās valdības galveno mērķi -integrēties Eiropas Savienībā. Vides politikas rīcības plāns nosaka mērķus 20-30 gadiem.

Runājot par vides aizsardzības pasākumiem, varam runāt tikai par tiem pasākumiem, kuriem patreiz ir izteikts gan morāls, gan finansiāls atbalsts no valdības, ārvalstu donoriem un citiem finansētājiem. Kā jau minēts sie pasākumi ir iekļauti valsts investīciju programmās. Sobrīd tiek realizētas sekojosas investīciju programmas:

Programma 800+ (Ūdensapgāde un kanalizācija Latvijas mazpilsētās un lauku teritorijās), 1996. gadā izstrādāta programmas investīciju stratēģija. Jau tās sagatavosanas laikā tika veikts intensīvs projektu sagatavosanas un daļēji arī realizācijas darbs. Programmā uzsvars tiek likts uz problēmas kompleksu risināsanu, respektīvi, skatīt ūdenssaimniecību attiecīgajā pilsētā kopumā: sākot no dzeramā ūdens ieguves, beidzot ar attīrīto notekūdeņu novadīsanu vidē. Patlaban programma ietver 52 projektus dazādās sagatavosanas stadijās, aptverot vairāk kā 360 tūkst. Latvijas iedzīvotāju. Kopējās investīcijas tajās sastāda/sastādīs vairāk kā 30 milj. Ls.[5]. Kā lielākie projekti vides aizsardzībā sajā sektorā minami Rīgas ūdenssaimniecības projekts, Daugavpils ūdenssaimniecības projekts, kā arī Liepājas ūdenssaimniecības projekts. Projektu izmaksu jeb izdevumu ziņā sie ir lielākie projekti ūdens sektorā Latvija.

Bīstamo atkritumu apsaimniekosanas sistēma. Nacionālās Bīstamo atkritumu apsaimniekosanas sistēmas izveides ietvaros, kā viens no pirmajiem praktiskajiem uzdevumiem ir nelikvīdo, izmantosanai nederīgo lauksaimniecības ķimikāliju savāksana no mūsu laukiem, kurus atstājusi ieprieksējā, tā sauktā, sociālistiskās saimniekosanas sistēma. Ir noteikts, ka tās atrodamas apmēram 430 vietās un to kopējais apjoms sastāda apmēram 1500 tonnas. Patlaban tās tiek turētas galīgi nepiemērotos uzglabāsanas apstākļos, taču 1997. maijā tika jau uzsākta to izvietosana jaunizveidotajā Gardenes bīstamo atkritumu novietnē. Sobrīd tur izvietotas ap 250 tonnu so ķimikāliju. Darbu plānots pabeigt līdz 1998.gada beigām.

Programma 500- (Nacionālās atkritumu apsaimniekosanas stratēģijas izstrāde). 1997. gada septembrī tika pabeigta stratēģijas sagatavosana. Programma tiek uzskatīta par prioritāru, jo neatbilstosa sadzīves atkritumu uzglabāsana nozīmīgi piesārņo apkārtējo vidi, gruntsūdeņus, kas piesārņo apkārtējos ūdeņus, līdz ar to svarīgu Baltijas valstu ūdenskrātuvi Baltijas jūru.

Tādēļ 1998. gadā ir paredzēts uzsākt pirmo demonstrācijas projektu. Stratēģija skaidri pierāda, ka Latvijas apstākļos ekonomiski izdevīgi veidot atkritumu apsaimniekosanas sistēmas un sanitārās izgāztuves reģioniem, kas apkalpotu vismaz 150 tūkst. iedzīvotāju. Ņemot to vērā, demonstrācijas projekta - vienotas atkritumu saimniecības un sanitārās izgāztuves izveide ierosināta lielai Latvijas teritorijai aptverot aptuveni 200 tūkst. iedzīvotājus Valmieras reģionā - Cēsu, Limbazu, Valkas un Valmieras rajonos. [5] Latvijas teritorijā ir jau pabeigts, bet tiek vēl modernizēts un pilnveidots Talsu sadzīves atkritumu projekts, kur jau ir izbūvēta modernākā, pēc Eiropas Savienības standartiem atbilstosā atkritumu izgāztuve.

Veidojot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas investīciju programmas, viens no galvenajiem kritērijiem ir attīstības bāzes veidosana Latvijas mazpilsētās un lauku teritorijās. Viegli saprotams, ka bez sakārtotas ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības pasvaldībām būs praktiski neiespējami piesaistīt investorus dazādu uzņēmumu attīstībai tajās. Tādēļ patlaban galvenās investīciju programmas ir saistītas tiesi ar ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības sakārtosanu.

Kā valdības prioritāte tiek uzskatīti enerģētikas projekti, kas pēc būtības neatbilst klasifikācijai - vide, taču ir iekļauti valsts investīciju programmā, tomēr tiek realizēti vairāk ar Ekonomikas ministrijas palīdzību.

Citi vides aizsardzības pasākumi

Vides aizsardzībā varam runāt arī par tiem pasākumiem, kuri finansēsanas avotus meklē dazādos fondos, vides aģentūrās dazādās pasaules valstīs. Valsts investīciju programmā neiekļauti pasākumi, tomēr arī ļoti nozīmīgi ir minami piesārņojoso vielu izmetes gaisā samazināsanas projekti. Tīro tehnoloģiju projektu ieviesana galvenokārt saistīta ar privātā sektora iesaistīsanu finansējumā, kā arī iekārtu uzstādīsana galvenokārt privātajos uzņēmumos. So pasākumu veiksana galvenokārt tiek realizēta ar Holandiesu un Zviedru atbalstu. Gaisa kvalitātes novērtēsanas un uzlabosanas pasākumi, ietverot sevī problēmu par ozona slāņa samazināsanu, siltumnīcas efektu izraisosie izmesu samazināsana arī ir pieskaitāmi pie vides aizsardzības problēmām. Meza resursu, to izmantosanas, atjaunosanas un aizsargāsanas, un piesārņojuma novērsanas problēmas ir ievērojamas Latvijai, sakarā ar lielu meza resursu īpatsvaru Latvijas teritorijā, kā arī sakarā ar plasajām eksporta iespējām sajā jomā, kas patreiz īpasi tiek aktualizētas, tomēr valstiski svarīgu jeb prioritāru raksturu pagaidām vēl nav ieguvusas. Vides aizsardzībā tiek realizēti tādi pasākumi kā zivju pārstrādes, piena pārstrādes problēmu risināsana notekūdeņu kontekstā, tādejādi upju, ezeru jeb vienkārsi ūdens resursu piesārņojuma samazināsanās. Sie pasākumi ciesi saistīti ar valsts investīciju programmu vides aizsardzībā "800+" jeb "Ūdensapgāde un kanalizācija Latvijas mazpilsētās un lauku teritorijās". Sie projekti ir saistīti ap piesārņojuso vielu noplūdi ūdeņos, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību. Mazāk prioritāri valsts investīciju piesaistei, bet nozīmīgi pasākumi vides aizsardzībā ir pasākumi, kas saistīti ar Baltijas jūru, īpasi, ar barības vielu, naftas produktu noplūdi jūrā, ekoloģiski tīru peldvietu izveide. Ar Baltijas jūras aizsardzību ir saistīti arī pasākumi, kas ietekmē Baltijas jūras saglabāsanos arī pēc daudziem simtiem gadu, kas saistīts ar jūras krasta noskalosanos.

Pieaugosu nozīmi gūst tie projekti, kuri problēmas risina kompleksi, apskatot dazādus blakus aspektus, vienlaicīgi, nodrosinot vispārēju dotās teritorijas attīstību, piemēram, integrētā apsaimniekosanas plāna izstrādi Baltijas jūras piekrastei Latvijas teritorijā, kura sagatavosana uzsākta sogad. 1998. gadā Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija ir uzsākusi Kurzemes piekrastes zonas investīciju programmas sagatavosanu, Mazo ostu attīstības programmu, kā arī Latgales reģiona ilgtspējīgas integrētās attīstības plānu. So programmu rezultātā gatavojamies piesaistīt nozīmīgas investīcijas piekrastes un Latgales reģionu attīstības problēmu risināsanai.

Valsts investīciju programma 1998-2000 gadam vides aizsardzībā.

Investīcijas nozīmē ekonomikas attīstību. Lai nodrosinātu nacionālā kopprodukta pieaugumu Latvijā par 4-5% gadā, investīciju apjomam jāsastāda 22% no tā.[9]1995.gadā Latvijā investīcijas Vides aizsardzībā sastādīja 1,45% no IKP [2].

LR Valsts investīciju plānosanas pamatā ir LR Ministru Kabineta deklarācijā noteiktie attīstības pamatvirzieni, LR Ministru Kabineta izdotie noteikumi Nr. 377 "Valsts investīciju programmas sagatavosana, finansēsana un realizācijas kārtība", izdoti 1996.gada 8.oktobrī, kā arī LR ekonomikas ministrijas izstrādātie un ekonomikas ministra ikgada apstiprinātie "ieteikumu projektu iesniegsanai valsts investīciju programmai".[3]

Augstāk minētajos Ministru Kabineta noteikumos nr.377 ir teikts, ka "valsts investīciju programma ir investīciju projektu kopums, kas ietverts valdības apstiprinātajā projektu sarakstā un kam katru gadu tiek piesķirts vai plānots valsts finansējums no valsts finansu resursiem."

Valsts investīciju programmu katru gadu Ekonomikas ministrija izstrādā nākamajiem trim gadiem, ņemot vērā valdības deklarācijā attiecīgajam laika posmam noteiktās prioritātes, finansu stratēģiju un tautsaimniecības attīstības virzienus.

Valsts investīciju programmā(VIP) tiek iekļauti gan jau ejosie , esosie projekti, gan jauni projekti, kas var būt ministriju investīciju projekti, pasvaldību investīciju projekti, nacionālās programmas ar ilgtermiņa finansējumu (vairāk nekā viens gads), kā arī tehniskās palīdzības programmas, kas tiesi saistītas ar valsts investīciju projektiem[4]

VIP netiek iekļauti projekti, kas finansēti tikai no speciālajiem budzetiem, piemēram, no Vides aizsardzības fonda kā dabas resursa nodokļa apsaimniekotāja t.i. speciālā budzeta apsaimniekotāja, pasvaldību budzetiem(ja vien tas nav finansējums no valdības) un tehniskās palīdzības līdzekļiem ( ja vien tā nav daļa no budzeta investīcijām projektam). Vides aizsardzībā VIP tiek iekļauti valsts prioritārie projekti:

Infrastruktūras bāzes sakārtosana 26 pilsētu ūdenssaimniecībās programmas 800+ ietvaros, tādejādi nodrosinot ekonomiski efektīvu to darbību

Sadzīves cieto atkritumu apsaimniekosanas stratēģijas izstrāde

Bīstamo atkritumu apsaimniekosanas sistēma

VIP iekļautie projekti tiek finansēti no valsts pamatbudzeta, valdības rīcībā esosiem ārvalstu kredītiem, valdības garantētiem kredītiem, investīciju projekta realizētāja rīcībā esosiem līdzekļiem, iekszemes un ārvalstu investīcijas bez valdības garantijām, palīdzības un dāvinājumu veidā piesķirtie līdzekļi, to skaitā ārvalstu neatmaksājamā palīdzība, kas VIPā tiek parādīti kā citi līdzekļi[4].

VIP prioritāte 1998-2000 gadam ir enerģētika, sakari un transports, vides aizsardzība un reģionālā attīstība. VIP sadalījums avotu griezumā ir attēlots zīmējumā Nr.1, kur var redzēt, ka 39% sastāda kredīti, tikai 31% budzets un citi, kas var būt gan dāvinājumi, gan speciālie budzeti, uzņēmumu ieguldījumi. Tas liecina par to, ka valsts investīciju programmas loma caur valstu budzetu ir ievērojama, jo lielākajām finansu institūcijām kreditējot projektus ir nepieciesamas valsts garantijas, ko valsts spēj garantēt, tādēļ 39% no VIP finansētājiem sastāda tiesi valsts garantētie kredīti.

Zīmējums Nr. 1

Apskatot VIP finansējuma sadalījumu sektoru griezumā Vides aizsardzībai un reģionālajai attīstībai ir piesķirti 22,4 % no visa valsts budzeta finansējuma[3].

Vides aizsardzības investīciju projekti ir unikāli ar to, ka to realizācijai ir pieejama neatmaksājamā palīdzība un aizdevumi ar atvieglotiem noteikumiem, līdz sim vēl neizmantotos apmēros. Katrā investīciju projektā tiek organizēta kopfinansēsanas shēma, kura Valsts budzets, kā jau minēts, nepārsniedz 30%, taču arī sīs daļas atrasana rada problēmas, kādēļ netiek pilnība izmantoti Latvijas attīstībai pieejamie resursi.

Runājot par aizņēmumiem ar valsts garantijām, plasākā sabiedrība ir negatīvi noskaņota pret jebkādu aizņēmumu ņemsanu ar valsts garantijām, kaut arī tā ir starptautiski pieņemta prakse valstu ekonomiskai attīstīsanai. Jāskaidro sabiedrībai finansēsanas un tirgus ekonomikas pamatprincipi, jārada pozitīvie piemēri, jo piemēram, G-24 kredīts lauksaimniecībai un tā izniekosana ir radījusi negatīvu iespaidu un ierindas pilsonis ir pārliecināts, ka aizņēmumus neatdod, ka tie pārsvarā tiks izsaimniekoti un atmaksāti no Valsts budzeta ar nodokļu maksātājus naudu. Te sākas runas par Latvijas izpārdosanu un mazbērnu nolemsanu parādu verdzībai. Katrā Vides aizsardzības projektā sāda aizņēmuma lielums tiek rūpīgi apsvērts un pamatots ar ekonomiskiem aprēķiniem tā sagatavosanas stadijā, tā sauktais, tehniski ekonomiskais pamatojums, un aizdots tiek tiesi tik, cik klients ir spējīgs atmaksāt. Vides investīciju projektu klienti galvenokārt ir pasvaldības, kas pirms projekta realizācijas uzsāksanas apņemas sekot konsultantu piedāvātajai saimnieciskajai politikai, kas nodrosina aizdevumu atmaksāsanu.

Runājot par Valsts investīciju programmu nākamiem trim gadiem, tas ir, 1998-2000, tad 77 % investīciju vides aizsardzībai ir novirzīti ūdensapgādes (800+) sistēmu sakārtosanai Latvijas pilsētās. Kopējais investīciju apjoms plānotajai trīsgadei sastāda 89 milj. Ls [3], no kuriem 85 milj. pasvaldību mērķdotācijas. Kopējo investīciju apjomā valsts budzets sastāda 14 milj.( 16%). Valsts garantētie kredīti - 30 milj. Ls (34%) un citi līdzekļi 45 milj Ls (50%).

Salīdzinot 1995-1997 un 1998-2000 trīsgades investīciju programmas (skatīt tabulu Nr.1), var redzēt, ka pieaug gan kopējo investīciju apjoms, kas liecina par sadarbības paplasināsanu ar ārvalstu partneriem, gan arī valsts budzeta investīcijas (tai skaitā pasvaldību mērķdotācijas).

Tabula Nr.1

Valsts investīciju programma 1995-1997 un 1998-2000 gadam vides aizsardzībā

Kopumā Valsts investīciju programma vides aizsardzībā ir izpildīta par 40%.

SECINĀJUMI

Vides aizsardzībā ir izsķiramas 3 investīciju programmas, kas ir iekļautas gan Valdības deklarācijā, gan arī Valsts investīciju programmā. Tās ir ūdensapgādes un kanalizācijas saimniecības attīstība Latvijas mazpilsētās( 800+), Sadzīves saimniecisko atkritumu sistēmas izveide Latvijas teritorijā (500-), un Bīstamo atkritumu apsaimniekosanas sistēmas izveide Latvijā. Ne no valsts līdzekļiem tiek finansēti arī dazādi citi vides aizsardzības pasākumi.

1997 gadā salīdzinot ar 1996 gadu kredītu apjomi ir palielinājusies par divām reizēm jeb par 6,877 milj. Ls. Kredītu summu pieaugums liecina par kredītinstitūciju ieinteresētību piedalīties vides aizsardzības projektu finansēsanā, kā arī pieaug vides aizsardzības projektu skaits, kas notiek pasvaldību ieinteresētības rezultātā, jo ir iespēja pasvaldībām saņemt kredītus uz atvieglotiem noteikumiem.

Salīdzinot 1995-1997 un 1998-2000 gadu Investīciju programmas palielinās valsts garantēto kredītu apjomi, samazinās dāvinājumi, taču pieaug pasvaldību ieguldījums projektu finansējumā.

Valsts Investīciju 1997.gadā tika izpildīta tikai par 40% vides aizsardzības sektorā, no kuriem valsts budzets tika izpildīts par 74%.

Vides aizsardzībā ir izsķiramas 3 investīciju programmas, kas ir iekļautas gan Valdības deklarācijā, gan arī Valsts investīciju programmā. Tās ir ūdensapgādes un kanalizācijas saimniecības attīstība Latvijas mazpilsētās( 800+), Sadzīves saimniecisko atkritumu sistēmas izveide Latvijas teritorijā (500-), un Bīstamo atkritumu apsaimniekosanas sistēmas izveide Latvijā.

Runājot par likumdosanu, Latvija ir atkarīga no ārvalstu investīcijām , tās uzplaukumā, taču patreizējā likumdosana, it īpasi nodokļu likumdosana, ne reizi vien ir apmulsinājusi ārvalstu finansētājus. Biezo nosacījumu maiņa it īpasi par Pievienotās vērtības nodokli un muitas nodokli ārvalstu ieguldījumus padara nedrosus mūsu valstī.

PRIEKSLIKUMI

1. Jārada vairāk pievilcīgi projekti ārvalstu investoriem. To var panākt:

1.1 Palielinot valsts budzeta investīcijas

1.2 Nostabilizējot esoso likumdosanu un izstrādājot normatīvos aktus, kas līdz sim vides aizsardzībā vēl nav izstrādāti, ievērojot Eiropas savienības prasības, piemēram, likums, kas nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekosanas kārtību Latvijas republikā.

2. Maksimāli jārada labvēlīgi apstākļi privātā sektora iesaistīsanai projektu finansēsanā un realizēsanā, ko varētu ietekmēt, piemēram, ar nodokļu atvieglojumiem Tas radītu papildus darba vietas, lokālā konsultatīvā tīkla izmantosanu un uzņēmējdarbības veicināsanu attiecīgajā reģionā.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbu, 1997.gada 7.augusts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Rīcības plāns, 1997.gada.augusts.

Valsts investīciju programma 1998-2000 gadam, 1997.gada augusts

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 1997

VARAM monitoringa atskaites un pieejamā informācija

Latvijas vides pārskats

EK Rīcības plāns Integrācijai Eiropas Savienībā

____________________ Ieva Leinasare UV4I