Mierinājums
Tu neskumsti, jo nevar būt,
Ka ļaunums vien uz zemes valdīs
Nāks diena, ko jau j$ 11411m1213l 3;t,
Un liktenim tu teiksi paldies.
Ir tiesa, dzīvot sķiet tev krusts
Un liekas - draugi novērsusies.
Tak tie, kas liek tev zaimus just,
Ir tikai stulbas mēslu musas.
To kodiens nepatīkams, dzeļ
Un rada rūgtumu un zulti.
Bet nākotne sev spēku smeļ,
Un lidos garām pundur bultas.
Tu neskumsti, kad brūces sūrst
Tev cirstas dvēselei un miesai.
Drīz lielos ugunskurus kurs,
Tad tiesās tos, kas tevi tiesā.
Gustavs krauja
|
