Dokumentarie norēķini Latvija

Dokumentārie norēķini Latvijā.

Integrējoties strptautiskajā tirgū, Latvijai, protams, rodas nepieciesamība attīstīt pasaulē plasi pielietotos starptautiskā tirgus norēķinu veidus. Kaut arī Latvijā ir vairāk kā 50 bankas, ar inkaso un akreditīviem nopietni nodarbojas apm. 1/5 daļa Latvijas banku, to skaitā Latvijas Zemes banka, Banka Baltija, Rīgas Komercbanka, Parex banka, Depozītu banka, Centra banka, Vācijas - Latvijas banka, Lainbanka, Banka - Olimpija, Sakaru banka, Multibanka.

Salīdzinot a 646i814g r 1993. gadu, 1994. gadā dazās bankās dokumentāro norēķinu kā pakalpojuma veida apjomi ir palielinsājusies trīs reizes.

Dazādās Latvijas bankās procentuāli dazādi sadalās inkaso norēķinu un norēķinu ar akreditīviem daudzums: ir bankas, kurās inkaso kā tādu vispār nav redzējusi, bet ir arī tādas, kuras par 1995. gada janvāri jau ir apkalpojusas divas reizes vairāk inkaso kā akreditīvu. Tas būtībā ir atkarīgs no bankas klientūras, viņiem nepieciesamajiem pakalpojumiem. Manuprāt, ka izvēloties inkaso kā norēķinu veidu, Latvijas uzņēmējus ietekmē inkaso pakalpojuma samērā nelielās izmaksas.

Dokumnetārie norēķini Latvijā notiek pēc pasaules analoga (tā kā ir aprakstīts 2. un 3. punktā). Lai varētu notikt inkaso norēķini ir nepieciesama vienosanās par norēķiniem ar inkaso, inkaso uzdevumam bankai un inkaso noteikumu izpilde. Tāpat arī ir ar akreditīviem: ir nepieciesama vienosanās par tā izmantosanu kā norēķinu veidu, rīkojums tā atvērsanai un akreditīva noteikumu izpilde.

Situācija Latvijā raksturojas ar dazām īpatnībām. Nenoregulētās likumdosanas dēļ Latvijā joprojām nepastāv vērtspapīru tirgus. No tā izriet, ka tiek traucēts viens no dokumentāro norēķinu svarīgiem mehānisniem t.i. pārvedamā vekseļa jeb tratas darbība. Pasaulē, kā jau minēts ieprieks, inkaso rīkotājam vai akredīva saņēmējam ir iespējams diskontēt pārdevēja akceptētu tratu. Latvijā, nepastāvot vērtspapīru tirgum, tratas praktiska pielietosana nav reāla. Latvijas bankām sādā situācijā trata ir vienīgi formāls papīrs, kas labākajā gadījumā izraisa cerības uz nākotni. Latvijas bankas neveiks apmaksu pamatojoties uz akceptētu tratu, bet gan gaidīs, kad darījumā iesaistītajai personai - maksātājam kontā būs reāla nauda un to tad arī saņem inkaso rīkotājs vai akreditīva saņēmējs.

Pasaulē populārākie akreditīvu veidi ir:

* neatsaucamais neapstiprinātais akreditīvs;

* neatsaucamais apstiprinātais akreditīvs (darbam ar tresās pasaules valstīm) ;

Latvija sai ziņā atsķiras ar to, ka visvairāk tiek lietoti:

* neatsaucamais apstiprnātais akreditīvs;

* pārvedamais akreditīvs,

bet pārējie akreditīvu veidi (akreditīvu veidi ir minēti 3. punktā) praktiski netiek lietoti.

Pasaules uztverē Latvija diez vai ar kaut ko atsķiras no NVS valstīm, tātad Latvija tiek pieskaitīta pie augsta riska valstīm. Tas rada ārzemju partneru neuzticību un pastiprinātu piesardzību norēķinoties ar Latviju. Tādejādi, ārzemju partneri, slēdzot līgumu, pieprasīs iespējami drosāku norēķinu veidu piem. norēķināsanos ar akreditīvu. Tas varētu būt par iemeslu dokumentāro norēķinu veidu attīstībai Latvijā, taču lietas otrā puse ir tā, ka maz ir sastopama informācija par dokumentārajiem norēķinu veidiem nu kaut vai presē. Varētu būt, ka lielai daļai Latvijas uzņēmēju nav galīgi nekāda prieksstata, kas vispār ir inkaso un akreditīvs, un ko ar viņiem var izdarīt. Var gadīties, ka Latvijas uzņēmējs labāk riskēs ar prieksapmaksu (vismaz tas ir kaut kas zināms un saprotams), nekā gribēs izmantot inkaso vai akreditīvus kā norēķinu veidu. Arī bankas par maz uzmanības velta savu esoso jeb potenciālo klientu informēsanai sajās jomās. Tāpat arī apsaubāms ir dazu banku darbinieku profesionālais kvalifikācijas līmenis.

Viss ieprieksminētais kopumā nerada sevisķi labvēlīgu augsni dokumentāro norēķinu veidu attīstībai Latvijā, ja vien tuvākajā nākotnē nenotiks kādas izmaiņas.

Secinājumi un priekslikumi.

Līgums ir jebkura darījuma nepieciesama sastāvdaļa, kurā pircējs ar pārdevēju vienojas par preci vai pakalpojumu, tā daudzumu, piegādes noteikumiem un saistībām kādas katrs no viņiem uzņemas.

Darījumos ar dokumentārajiem norēķiniem banka ir kā starpnieks starp pircēju un pārdevēju.

Bankas nodarbojas ar dokumentiem, nevis ar pamatdarījumu, jo bankas pienākumos neietilpst veikt pamatdarījumu klienta vietā, gadījumā, ja viņs to nav izdarījis.

Inkaso ir naudas iekasēsana pret bankā iesniegtiem dokumentiem.

Inkaso kā norēķinu veids tiek izvēlēts, tad, ja pircējs un pārdevējs nesaubās viens par otra godīgumu.

Inkaso ir samērā lēts un vienkārss norēķinu veids.

Dokumentārie akreditīvi ir bankas solījums samaksāt akreditīva saņēmējam akreditīvā noteiktu summu, noteiktā valūtā, ja akreditīva saņēmējs izpildīs ieprieks akreditīvā noteiktos noteikumus.

Akreditīvi ir visgarantētākais norēķinu veids pasaulē, jo akreditīvi ir vienīgais norēķinu veids, kur bankas uzstājas kā garants gan pircējam, gan pārdevējam.

Pasaulē, tai skaitā Latvijā, visbiezāk lieto neatsaucamos akreditīvus, jo tie garantē pārdevējam zināmu drosību un pārliecību, ka par piegādātajām precēm vai pakalpojumiem tiks samaksāts tikko viņs izpildīs akreditīva noteikumus. Un sie noteikumi var tikt mainīti tikai tad, ja izmaiņām piekrīt visas darījumā iesaistītās puses.

Dokumentāro norēķinu veidu dokumentiem vienmēr jābūt precīzi noformētiem, jo dokumenti, kas satur neprecizitātes apgrūtina dokumentu apmaksu. Atkarībā no neprecizitātes rakstura, banka var lemt par dokumentu apmaksu vai to nosūtīsanu atpakaļ beneficiāram.

Banku garantiju izsniegsanu un pielietosanu apgrūtina dazādu valstu vietējo likumdosanu nianses. Sai sakarībā būtu vērtīgi veidot semināru ciklu tiem, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību, par ārvalstu ierobezojumiem.

Pasaules finansu aprindās nav uzticības tādai valstij kā Latvija, Kaut arī tas ir bēdīgs fakts, būtībā tas varētu veicināt dokumentāro norēķinu attīstību Latvijā, jo ārzemju partneri kā drosāko norēķinu veidu nedrosā valstī izvēlēsies akreditīvu.

Dokumentārie norēķinu veidi Latvijā nav populāri, jo potenciālajiem izmantotājiem trūkst informācijas par to būtību un izmantosanas iespējām. Tādēļ vajadzētu veikt skaidrojoso darbu masu informācijas līdzekļos, kā arī bankas varētu veidot seminārus klientu izglītosanai.

Latvijā nav vērtspapīru tirgus, tāpēc ir apgrūtināta pārvedamā vekseļa - tratas izmantosana norēķinos ar dokumentārajiem norēķinu veidiem. Tas rada neērtības beneficiāram, kurs vēlētos diskontēt akceptēto tratu tādā pat veidā, kā to var izdarīt valstīs ar normāli noregulētu vērtspapīru tirgu.

Latvijā nav īpasi daudz kvalificētu darbinieku un tas var radīt problēmas noformējot akreditīvu vai inkaso. Bankām vajadzētu domāt par savu darbinieku izglītosanu, lai jau ieprieks novērstu iespējamās kļūdas, kas varētu rasties nekompetences rezultātā.

Nobeigumā atliek secināt, ka, kaut arī Latvijā nav sevisķi labvēlīgas vides dokumentāro norēķinu attīstībai, situācija nav bezcerīga, un tas, cik ātri tā uzlabosies ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā valsts ekonomiskā un politiskā stabilizācija, likumdosanas sakārtosana un informācijas izplatīsanās veicināsana.